Dialogi.lv

No 19. līdz 23. jūlijam biedrība Dialogi.lv projekta «Mērķis: Internets brīvs no naida» ietvaros, kuru finansiāli atbalstīja Lielbritānijas vēstniecība Latvijā, veica naida runas monitoringu Latvijas interneta portālos. Par pētījuma objektu kļuva lasītāju rakstītie komentāri ziņām, kas tika publicētas portālos delfi.lv, apollo.lv, tvnet.lv un atspoguļoja aktuālus notikumus dažādu mazākuma sociālo grupu dzīvē Latvijā. Monitoringa veikšanas laiks netika izvēlēts nejauši: šajās dienās vairākas geju un lesbiešu organizācijas rīkoja tā saucamās «Draudzības dienas», par kuru kulmināciju vajadzēja kļūt seksuālo minoritāšu gājienam «Praids-2006», taču Rīgas Dome noraidīja pasākuma organizētāju pieteikumu un šo lēmumu atstāja spēkā Administratīvā rajona tiesa.

Monitoringa mērķi
Jāpiemin, ka projekts «Mērķis: Internets brīvs no naida» nav specifisks projekts seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvēšanai, jo tā auditorija ir jebkādas sociālās grupas, kas var kļūt par naida objektu internetā. Par šo liecina fakts, ka šajā projektā Deklarācijas par cieņu, iecietību un sadarbību Interneta telpā(1) sagatavošanai un parakstīšanai tika piesaistīti gan lielākie Interneta plašsaziņas līdzekļi, gan dažādas nevalstiskās organizācijas, kas aizstāv dažādu mazākumu (ne tikai seksuālo, bet arī ebreju, čigānu (romu), tumšādaino) intereses, gan arī cilvēktiesību organizācijas (Latvijas Cilvēktiesību centrs) vai arī organizācijas, kas funkcionē kā nevalstisko organizāciju platforma (Latvijas Pilsoniskā alianse).

Plānojot monitoringu bija skaidrs, ka praida dienas kļūs par naida jūtu eskalācijas laiku attiecībā pret vienu no mazākuma grupām, bet internets kļūs par vienu no šīs eskalācijas kanāliem.

Citāts var būt rupjš vai/un aizvainojošs.
(Citāta teksts atrodas starp sarkanajām pēdiņām. Lai to izlasītu, divreiz veiciet dubultklikšķi laukā starp tām vai iezīmējiet to kā parastu tekstu.)

ca 19.07.2006. 21:33 : «Tradicionaalam latvieshu hetero viirietim homoseksuaalistu gaajiens var izraisiit nekontroleejamu verbaalu un fizisku caureju,impotenci,aicinaashanu uz vardarbiibu pret liidzcilveekiem,veelmi vaartiities pa zemi,nekontroleejamas spazmas visaa kjermenii,nekontroleejamu bljaushanu,vemshanu,bailju izjuutu,paniku,intensiivu sviishanu,nespeeju apaugljot savas sievas un draudzenes,tieksmi,par katru cenu izmeegjinaat anaalo seksu,un peec tam par to nepaartraukti runaat,kauna sajuutu,priekshlaiciigu ejakulaaciju,religjisku fanaatismu,fashisma piesaukshanu,nekjiitru komentaaru rakstiishanu (izcēlu es — A.S.) un citas zinaamas un nezinaamas probleemas. Luudzu nepieljaut geju gaajienu! Tam var buut neparedzamas sekas!»

Šajā laika periodā interneta diskusiju gaitas un interneta portālu moderatoru darba novērošana iezīmēja ne tikai «ainu reālajā laikā». Mēs izvirzījām mērķi: projektam pieejamā veidā palīdzēt nodrošināt reālu Latvijas LGBT(2) kopienas biedru drošību. Tieši saikne starp virtuālo rasismu, antisemītismu, ksenofobiju (mūsu monitoringa gadījumā — homofobiju) un reāliem noziegumiem, kas izdarīti naida iespaidā, ir starptautisko organizāciju īpašu rūpju un pētījumu lauks, kurā tiek runāts par cilvēktiesībām, aktualizējot diskusiju par interneta pārvaldību 21. gadsimtā(3).

Pieminēsim uzreiz, ka neskatoties uz kaislību sakurināšanu Latvijā praida dienās izdevās izvairīties no nopietniem vardarbības uzliesmojumiem, bet tik un tā notika gan huligānisms, gan arī sabiedriskās kārtības pārkāpumi. Dažas dienas vēlāk darba vietās tika uzbrukts diviem frizieriem, domājams, gejiem. Mūsu rīcībā nav pierādījumu tam, ka konkrēti tiesību pārkāpēji komunicē internetā, lai organizētu savu rīcību, bet mēs kļuvām par lieciniekiem īstam «informācijas karam» (pēc viena no interneta diskusijas dalībnieka teiktā), kuru aktīvi veicināja praida pretinieki vietnes www.nopride.lv pasparnē.

Migors 19.07.2006 1:30:00 : «Nejau skaits nosaka efektu, bet to kas to izraisa. Mēs panācām to ka visa Latvija mūso ieklausās, bet rīt mēs panāksim lai ar mums sāk rēķināties. Un valdība būs spiesta mūs dzirdēt. Jo rīt civlēku būs daudz vairāk. Zilie ir zudējuši informatīvo karu, un zudēs arī fiziski. Jo tagad visi civlēki zina kas tā ir par sērgu. To zina visos latvijas nostūros. UN tagad civlēki nāks. Un ja Praidu atļaus tad jums klāsies plāni. Loti plāni, tik plāni ka pat policija teica ka nespēs jums nodrošināt apsardzi.Es tā izbaudu šo uzvras Es tā izbaudu šo uzvras prieka garšu. Praidam NEEE!»

(Komentārs dzēsts no portāla delfi.lv.)

Var pieņemt, ka atsauces uz šo vietni (24 reizes saskaņā ar pētījuma datiem) netika ievietotas nejauši, bet gan, lai veidotu sabiedrības viedokli pret LGTB, kā arī, iespējams, piesaistītu dalībniekus nesankcionētiem piketiem un nekārtībam pie viesnīcas Reval Hotel Latvia.

Mēs neapgalvojam, ka visai praida pretinieku rīcībai piemistu tiesību pārkāpumu raksturs — tam mums nav ne pierādījumu, ne arī pilnvaru. Taču mēs gribam pievērst uzmanību iespējamajai saiknei starp virtuālo un reālo naidu, kas, galu galā, uzvirmoja Rīgas ielās. Līdz ar to diskusija par vārda brīvību internetā nonāk citā līmenī. Mēs piekrītam Maiklam Vainam, britu naida problēmu pētniekam, organizācijas «The Community Security Trust» direktoram, kurš šopavasar ieradās Rīgā, lai piedalīties projektā «Mērķis: Internets brīvs no naida». Viņš teica, ka «pretēji sākotnējiem Interneta izveidotāju nolūkiem par to, ka tas kļūs par komunikāciju līdzekli, kurš būs brīvs no kontroles un sankcijām, arvien vairāk varam izjust nepieciešamību noteikt likumīgus parametrus un ietvert pakalpojumu līgumos saistības, kas attiecas uz potenciālo upuru aizsardzību, kuru tiesības pašlaik tiek atzītas vismaz tādā pakāpē kā vārda brīvības saistības (izcēlums mans — А.S.).»(4)

Ņemot vērā konsensu, kas izveidojies sakarā ar interneta satura dalīšanu nelikumīgā un tā saucamajā kaitīgā, nevēlamā(5) (kas nav pretrunā ar konkrētām nacionālās likumdošanas normām, bet ir aizskarošs un pat bīstams), mēs par darba galveno mērķi izvirzījām, izmantojot monitoringa materiālus, iegūt ekspertu slēdzienus par to, kur Latvijas tiesiskajā laukā ir izteikumu likumības un nelikumības robeža. Kā rīkosies policija, ja saņems iesniegumu par tādu vai citādu izteikumu, vai tiks ierosināta krimināllieta, vai var cerēt uz labvēlīgu spriedumu lietā, ja iesniedz civilprasību pret kāda komentāra autoru?

Monitoringa laikā mēs nosūtījām uz Drošības policiju divus ziņojumus par komentāriem, kuros, mūsuprāt, bija iekļauti aicinājumi uz organizētu rīcību pret LGBT, un kur autori bija norādījuši pat savu mobilo tālruņu numuru, e-pastu un organizācijas nosaukumu. Neskatoties uz to, ka netika ierosināts kriminālprocess, mēs esam apmierināti, ka Drošības policija uzskatīja par nepieciešamu tomēr identificēt komentāru autorus un organizēt sarunu ar viņiem. Gribētos ticēt, ka tas apturēs tos, kuri uzskata, ka anonimitātes aizsegs internetā ļaus viņiem izvairīties no vajāšanas gadījumā, ja tiks pārkāpts likums.

Visbeidzot, monitoringa trešais mērķis bija novērot to, kā funkcionē tā saucamo interneta plašsaziņas līdzekļu pašregulācija. Mēs ne tik daudz pārbaudījām, kā interneta portāli ievēro saistības, kuras uzņēmušies brīvprātīgi, attiecībā uz cīņu pret neiecietības izpausmēm(6), cik mēģinājām izprast, ko varam izdarīt mēs paši kā nevalstiska organizācija, kura par savu mērķi izvirzījusi tolerances veicināšanu. No vienas puses, mēs pārliecinājāmies, ka acīmredzami nav pietiekami interneta diskusiju moderatoru darbības resursi trijos lielākajos ziņu portālos (gandrīz visi portālu darbinieki, ar kuriem mēs sazinājāmies sakarā ar veikto monitoringu un kam mēs sūtījām pieprasījumus par materiālu izdzēšanu, minēja, ka viņiem ir šajās dienās ir paaugstināta slodze un ļoti labprāt pieņēma mūsu palīdzību). No otras puses, pat ņemot talkā visu savu labo gribu, mēs nevarējām paziņot par visiem gadījumiem, kad komentāros tika atrasti nepiedienīgi izteicieni: mums pašiem trūka cilvēku resursu. Salīdzinājumam: piecu dienu laikā monitorētaji atlasīja 1502 komentārus — kas ir tikpat daudz, cik sūdzību Nīderlandes birojs pret diskrimināciju internetā saņēma visā 2004. gadā! Galvenokārt pieprasījumus par komentāru dzēšanu sūtījām tad, kad saskārāmies ar kliedzošiem diskusiju noteikumu pārkāpumiem, kādus bija noteikuši paši portāli (punkts par to, ka nav pieļaujami naidu kurinoši izteicieni, atrodams portālos delfi.lv un apollo.lv(7)), kā arī, ja starp komentāra publicēšanas laiku un mūsu signāliem bija pagājušas ne vairāk kā divas trīs stundas. Galarezultātā tika dzēsti 86 komentāri, ko diemžēl var uzskatīt par pilienu jūrā. Tomēr Latvijā ir ielikts pamats sadarbībai starp portāliem un nevalstiskām organizācijām.

Monitoringa metodoloģija — naida runas analīze
Pagaidām latviešu valodā vēl nav dziļi iesakņojusies frāze «naida runa», kura tiek plaši izmantota angļu valodā (hate speech). Mēs dalām naida runas un naida kurināšanas jēdzienus: pirmais ir publiskas komunikācijas psihosemantiskais raksturojums, bet otrs — drīzāk juridisks termins, kas, starp citu, Latvijā nav precīzi interpretēts. Taču gan pirmajam, gan otrajam ir līdzīgi mērķi — negatīvu emociju izraisīšana attiecībā uz komunikācijas objektu. Analizējot naida kurināšanu, galvenais juridiskās interpretācijas jautājums ir jautājums par sekām — vai vārdiem seko rīcība. Naida runas psiholingvistiskā analīze tiek virzīta uz atsevišķu diskursa elementu un visas sistēmas pētīšanu — ekspresīvo līdzekļu kopumu, kurus apzināti vai neapzināti izmanto paziņojuma autors, lai sasniegtu mērķi — lai veidotu grupas negatīvo tēlu (mūsu gadījumā — galvenokārt, LGBT). Citas grupas, kas kļuvušas par naida runas objektu, šajās dienās paziņojumu autori skāruši interneta diskusiju galvenās tēmas kontekstā — tā, otrajā vieta ierindojās ebreji un tipisks apgalvojums bija par to, ka «praids un holokausts ir Jaunās Eiropas jaunā Bībele»).

Sekojot Krievijas tiesību sargātājiem no Informatīvi analītiskā centra «Sova», kuru naida runas monitoringu Krievijas presē ņēmām kā paraugu(8), mēs esam gatavi naida runu attēlot kā secīgi izsekojamu gradāciju sākot no «skarbas» līdz «maigai» vai arī kā piramīdu: virsotni veido aicinājumi uz vardarbību un diskrimināciju (sākot no aicinājuma personiski piedalīties vardarbīgās darbībās līdz vispārēja rakstura lozungiem), vidējo daļu — izteicieni, kas zināti veido ienaidnieka tēlu, pamatu — izteikumi, kas atkārto citu naidīgos apgalvojumus, atšķirīgus stereotipus un aizspriedumus, no kuriem komentāru autors dažādu iemeslu dēļ nedistancējas. Saskaņā ar krievu pētnieku novērojumiem, piramīdas virsotne nepastāv šķirti no to barojošajiem izteicieniem par grupas naidīgumu, nepilnvērtīgumu, vēsturisko degradāciju u.tml.

Tieši tādēļ, izstrādājot monitoringa koncepciju izteikumu atlasei, zināmā mērā mēs atkārtojām preses naida runas «piramīdu», it kā sadalot rangos izteicienu naidīguma pakāpi (pēc idiomātikas).

Monitoringa tabulā radās šādas kategorijas:

Aicinājumi uz vardarbīgu rīcību:
a) masveida iznīcināšanu,
b) slepkavību,
c) piekaušanu, fizisku izrēķināšanos,
d) kastrāciju.

Aicinājumi ierobežot pilsoņu un politiskās tiesības:
a) brīvības atņemšanu,
b) izolāciju publiskā telpā,
c) piespiedu ārstēšanu,
d) deportāciju,
e) pilsonības atņemšanu,
f) piespiedu pārbaudēm,
g) izspiešanu no darba tirgus.

Apgalvojumi par psihisku, morālu, fizisku degradāciju, grupas nepilnvērtīgumu

Apgalvojumi par grupas līdzību noziedzniekiem

Apgalvojumi, ka grupai ir pārāk daudz tiesību, aizstāvju, ietekmes

Apgalvojumi, ka grupa ir sveša Latvijas sabiedrībai:
a) Draudi attiecībā uz nācijas izdzīvošanu,
b) Draudi attiecībā uz valsts pastāvēšanu,
c) Apgalvojumi, ka grupa ir «importa produkts»,
d) Apgalvojumi, ka grupa ir ASV, ES, globalizācijas politikas seku rezultāts.

Reliģisku argumentu izmantošana
a) Pati grupa un piederība tai ir grēks,
b) Grupu nosoda baznīca.

Līdz ar šiem, mēs izskatām vēl dažus parametrus, kas raksturīgi interneta diskursam: «runājoša» nika izmantošana, lamuvārdu esība, atsauces uz citām vietnēm. Mēs lūdzām atzīmēt arī tos izteicienus, kuros minētas konkrētas fiziskās personas vai organizācijas.

Rezultāti
Monitoringa gaitā tika izlasīti 11 022 komentāri, bet no tiem turpmākajai analīzei izvēlēti 1502 komentāri, kuros bija iekļauti tie vai citi naida runas elementi. Pēc pārbaudes palika 1325 komentāri.

Pakavēsimies pie dažiem monitoringa gaitā atklātajiem elementiem, kas ir raksturīgi interneta diskursam.

1) Niks kā autora pozīcijas izpausme
Komunicēšanos internetā uzskata par īpašu komunikācijas veidu ne tikai pateicoties tehniskajiem līdzekļiem, bet arī tās raksturam, kas atrodas kaut kur pa vidu starp masu komunikācijai un personīgai komunikācijai. Iesaistoties diskusijā internetā, dalībnieks izsaka savu personisko viedokli, kļūst par paziņojuma autoru, kas vienā mirklī, ar milzīgu izplatīšanās ātrumu, kļūst pieejams milzīgai auditorijai, kura reizēm pat pārspēj tradicionālos plašsaziņas līdzekļus. Bieži vien viedokļa vai pozīcijas formulēšana sākās ar niku, kuru var uzskatīt par specifisku un ekspresīvu interneta komunikācijas līdzekli.

Lūk, vairākas tipiskas paziņojumu autoru niku kategorijas:

niks, kas izsaka tradicionālu piederību (nacionālu, reģionālu, teritoriālu, reliģisku: Latvietis, Čangalis, Kurzemnieks, Cits no Londonas, Katole);

slavenības vārda un uzvārda izmantošana (Vaira, Džordžs Bušs, Lenin, Staļins);

savas pozīcijas izteikšana pret diskusijas priekšmetu (Nezinītis, Ciniķis, Nesaprotu, Līdz vēmienam)

emociju vai kādas rakstura īpašības izteikšana (Lēnais, Rupēklis)

Par 19.-23. jūlija diskusiju specifiku kļuva niki, kas atklāti raksturoja autora attieksmi pret LGBT, praidu, homoseksualitāti.

Daži uzsvēra savu heteroseksuālo orientāciju (Normālais, Hetero, Naturalus, seksuālā mažoritāte), citi deklarēja savas pilsoniskās, reliģiskās, ģimenes vērtības, parakstoties ar augsta stila nikiem zem paziņojumiem, kuros nereti bija sastopami lamuvārdi (Vīrs, tēvs, pilsonis, kristietības gaisma, kristīga latvieša jaunā devīze). Bija arī piemēri, kas atspoguļoja autora pozīciju attiecībā uz aktuālo politisko situāciju (saplesu manu TP biedru karti, turies Jaundžeikar, Pabrik_demisione). Dažos nikos tika iekļauta tieksme uz agresiju un vardarbību nepieminot tās konkrēto objektu (SLAYER666, Killer, Винторез, LIKVIDAATORS). Visbeidzot, it īpašu šokējoši, mūsuprāt, bija niki, kas izteica atklātus draudus pret LGBT (Geju bende, Gejukaveejs, Geju Nidejs, pediņu nīdējs, Homofobs, ubejpetuha (nogalini gaili; gailis — zeku žargonā — persona, kas tiek pakļauta homoseksuālai vardarbībai), Antipidar, Antipraidiste, Zilais Fašisms, RIIGAS SHEIMS). Vēl arī atsevišķi var izcelt niku kategoriju, kurā izteiktas simpātijas nacismam un holokaustam (Арийский блондин (Āriešu gaišmatis), Ādolfs, Fašists, Fīrers, SS, Fatherland ‡). Bija arī pavisam atklāti nepiedienīgi niki (Locekļi un Pakaļas, Pakaļa pakaļā, Pakaļa, kas pieprasa vienlīdzību un uzmanību, Ānuss, dot otram pakaljaa).

Kopumā no 854 nikiem 236 bija iekļauts norādījums uz autora identitāti, bet no tiem 32 (13,6%) bija tādā vai citādā veidā saistīti ar homoseksualitātes noliegšanu, bet vēl 39 (16,5%) bija atklāti agresīvi.

2) Negatīvi ekspresīvas leksikas izmantošana
Lamuvārdu un citas negatīvi ekspresīvas leksikas izmantošana interneta komunikācijā ir samērā pierasta lieta. 369 gadījumos (28%) mēs atradām rupjus, nepiedienīgus un aizvainojošus vārdus — līdz pat necenzētiem lamuvārdiem. Raksturīgi, ka divas valodas telpas — latviešu un krievu — maz atšķiras viena no otras. Latvieši reizēm izmanto arī krievu lamuvārdus, kā arī noziedznieku žargonu (piemēram, vārdu «gailis» — ieslodzītais, kas izvarots), kaut gan bija arī komentārs, kurā tika piedāvāts «īsti latvisks» nosaukums homoseksuālistiem.

Galvenā lamuvārdu masa — homoseksuāli orientētu personu apzīmējumu variācijas, bet visbiežāk tika izmantots vārds «pederasts» un tā atvasinājumi. Neskatoties uz dažu reālu disputu dalībnieku apgalvojumiem (tiesā, kur tika izskatīta 22. jūlija sabiedriskās kārtības pārkāpēju lieta), ka šis vārds nav aizvainojošs, lielākajai daļai, mūsuprāt, par to nav nekādu ilūziju (kā tiek norādīts kādā komentārā, «vārds «pederasts» vienmēr ir bijis un būs lamuvārds»). Līdz ar to tas ir apzināts aizvainojums veselai personu grupai.

Nekāds retums nebija arī nepiedienīgs, reizēm izteikti pseidozinātnisks homoseksuālā dzimumakta apraksts, pie kam, kāds komentētājs, tamlīdzīgu aprakstu trīs reizes adresēja Valsts prezidentei.

Minēsim divus trīs gadījumus, kad nepiedienīgu komentāru plūsmas šokēja pašus diskusijas dalībniekus, bet tomēr vairākums, tajā skaitā arī tie, kuri ar putām uz lūpām apsūdzēja LGBT morālo pamatu graušanā, neko nedarīja, lai apklusinātu šos rupekļus.

3) Atsauces uz citām vietnēm
Teksts internetā bieži vien ir hiperteksts — papildus informācija un argumentācija tiek pasniegta kā atsauce uz citu informācijas avotu. Visbiežāk šāds informācijas avots bija vietne www.nopride.lv (24 reizes). Bez tā šīs vietnes nosaukums tika izmantots ka niks (19 reizes). Tāda paša veidā tika izvietotas arī atsauces uz nacionālistu organizācijas vietni www.klubs415.lv (4 reizes kā atsauce un 3 reizes kā niks). Vienu reizi tika ievietota atsauce uz homofobisku datorspēli, kuru var iegūt bez maksas kādā Krievijas serverī, un vienu reizi — uz bērnu pornogrāfiju. Diskusijas dalībniekiem piedāvāja apmeklēt citas vietnes — gan homofobiskas, gan arī pašu LGBT, galvenokārt aicinot apskatīt šokējošas fotogrāfijas no citiem geju praidiem. Zināmu efektu tas izraisīja, jo, kā atzinās divi diskusijas dalībnieki, viņu iepriekšējo neitrālo attieksmi pret LGBT būtiski mainīja fotogrāfiju apskatīšana, un viņu attieksme kļuva izteikti negatīva.

Komentāru sadalījums pa grupām — naida objektiem

Pret LGBT — 1211 no 1325 (91%)

Antisemītiskie — 30, galvenokārt sakarā ar «vispasaules sazvērestību» un ebreju «mafijas» varu, kas saplūst (vai jau ir saplūdusi) ar «geju diktatūru».

Pret latviešiem — 21 + 3 pret «naciķiem», ar kuriem var saprast gan tautu, gan arī noteiktus politiskos spēkus. Septiņi no tiem tika publicēti latviešu valodā kā pašironijas un pašiznīcināšanas izpausme.

Pret krieviem — 21, galvenokārt (19 reizes) latviešu valodā, bez jebkāda sakara ar geju praidu, bet gan kontekstā, ka krievi nevēlas runāt latviešu valodā. Dažas reizes tikai apgalvots, ka praida pretinieki ir krievi, kas tā rīkojas, lai kompromitētu Latviju.

Eiropieši — 11

Musulmaņi — 3

Tumšādainie — 2

Amerikāņi — 2

Čigāni (romas) — 1

Ieslodzītie (ziņa par bojāto gaļu) — 5

Inteliģence (vēstules autori) — 5

Heteroseksuāļi — 4

Ārzemju latvieši — 3

Sievietes — 3

Ticīgie, baznīcas kalpi, sektanti — 3

Kristus noliedzēji — 1

Citticībnieki — 1

Emigranti — 1

Cittautieši — 1

AIDS slimnieki — 1

Tuberkulozes slimnieki — 1

Prostitūtas — 1

Ķīnieši — 1

To komentāru iedalījums, kuros iekļauti norādījumi uz konkrētu personu
143 komentāros ir iekļauti norādījumi uz konkrētu fizisku personu vai organizāciju — nevalstisku organizāciju, plašsaziņas līdzekļiem, politisku partiju. Sākotnēji netika plānots veikt uzskaiti, kas attiecas uz viedokļiem par partijām, bet, pārbaudot datus, mēs tomēr sākām uzskaitīt un ņemt vērā arī negatīvus izteikumus pret partijām. Dažos gadījumos personas vārds komentāros nebija norādīts, bet tomēr pēc konteksta (saskaņā ar tās ziņas saturu, uz kuru attiecās komentārs) bez jebkādām grūtībām varēja uzminēt, par ko rakstījis komentāra autors. Uz to var attiecināt arī vairākus negatīvus izteikumus par partijām, kas iekļauti nikos (ej_deet_kalviti, kalvhomo, pabrik_demisione, turies_jaundzeikar).

1. tabula. Fizisku un juridisku personu norādīšanas sadalījums, n = 147

Komentāru iedalījums pēc satura kategorijām

Ja runājam korekti, tad analizējamā vienība nebija komentārs, bet gan naida runas elementi, tādēļ izvēloties satura kategoriju bija iespējama daudzējāda izvēle. Tomēr dažus komentārus nevarēja attiecināt uz konkrētajām kategorijām, tādēļ 1. tabulā norādīto komentāru skaits pārsniedz komentāru kopīgo skaitu. Katrā kategorijā netika izstrādāti precīzi kritēriji: cilvēks, kurš veica atlasi, vadījās pēc savām iekšējām izjūtām.

2. tabula. Komentāru iedalījums pēc satura kategorijām, n = 1397

Divas kategorijas — aicinājumi uz vardarbīgu rīcību, kā arī aicinājumi ierobežot pilsoņu un politiskās tiesības — tika iedalītas daudz sīkākā gradācijā, kas pēc bāzes otrreizējās apstrādes tika papildināta. Sadales rezultāti pēc apakšpunktiem atspoguļoti 3. un 4. tabulā.

3. tabula. Aicinājumi ierobežot pilsoņu tiesības, n= 324

Puse komentāros ir izteikts ierosinājums ierobežot vai paat pilnīgi noliegt LGBT tiesības uz vārda un pulcēšanas brīvību.

Aicinājumu uz vardarbīgu rīcību analīze

4. tabula. Aicinājumi uz vardarbīgu rīcību, n = 152

Uz kategorijas «aicinājumi uz vardarbīgu rīcību» piemēra, izskatīsim sīkāk naida runas gradāciju, par kuru rakstīja cilvēktiesību aizstāvji Krievijā.

Piemēri acīm redzami atšķiras pēc paziņojuma satura «nežēlības» vai «maiguma» pakāpes, kas, mūsuprāt, izpaužas ne tikai idiomātiski, atkarībā no autora fantāzijas pakāpes izdomājot soda mēru vai izrēķināšanās veidu ar LGBT, bet arī pēc rīcības modalitātes, kuru izteic gramatiski — izmantojot darbības vārda personu, skaitli un izteiksmi. Visbiežāk tika sastapta vajadzības izteiksme (konstrukcija «vajag, vajadzētu, derētu, jā+darbības vārds» — 23 komentāri). Pēc biežuma otrajā vietā ir teikumi, kuros tiek lietots darbības vārds vienskaitlī īstenības izteiksmē, bet līdz ar to tiek izteikta personīga gatavība veikt darbību (11 komentāri). Piecos gadījumos tiek izmantots kondicionālis, galvenokārt, lai izteiktu nožēlu par to, ka vardarbība nav notikusi, jo praids ticis aizliegts, bija arī tādi piemēri, kad cilvēks izsaka nožēlu, ka pats nav varējis piedalīties aprakstāmajos notikumos. Četros gadījumos, komentāros, kas rakstīti no pirmās personas, tiek paziņots, ka cilvēks tikai pagaidām nav rīkojies (= vardarbīgi). Piecos gadījumos tieši — pirmās personas vārdā — tiek izteikti draudi LGBT, bet astoņos gadījumos paziņojumos netiek teikts, no kā nāk draudi un kurš veiks vardarbīgas darbības, bet pašu paziņojumu viennozīmīgi var uztvert kā draudus. Desmit gadījumos iekļauts norādījums uz vardarbības aktu, kuru jāveic, lai kļūtu par mācību, bet četros gadījumos — aizplīvurots vardarbības apraksts, mājiens uz to. Divpadsmit komentārus var uzskatīt par citu personu aicināšanu uz vardarbību: piecos gadījumos darbības vārds lietots kā pamudinājums otrajā personā, vēl piecos — daudzskaitlī pirmajā personā, bet divos minēts mobilā tālruņa numurs, kā arī aicinājums dot pretsparu un apgūt tuvcīņas paņēmienus. Astoņos komentāros minēti vispārēji lozungi, septiņos — apgalvojums, ka, LGBT ir pelnījuši huligānisku izturēšanos, kā arī kā šāda rīcība varētu būt vēl skarbāka. Deviņos komentāros iekļauta vēsturiskas vardarbības piemēru attaisnošana attiecībā uz LGBT, lielākoties — nacistu holokausts. Divas reizes komentāru autori pieprasa nāvessodu par homoseksuālismu. Četras reizes minēti Bībeles citāti, kuros draudēts ar nāvi. Trijos komentāros solīts cīnīties pret LGTB nākotnē, bet divos var pamanīt padomus terorisma akta organizēšanai.

Secinājumi
Katru dienu, pat četras reizes dienā, saņemot ziņojumus no monitoringa dežurantiem (diennakts tika sadalīta četrās maiņās, kas aptvēra laikposmu no 8:00 līdz 24:00), mums radās problēmas sakarā ar to, kādus izteicienus komentāros vajadzētu pieprasīt dzēst. Sekojot formālai loģikai, tie visbiežāk bija piemēri no grupas «aicinājumi uz vardarbību». Tomēr, tieši visi komentāri kopumā rada šo fenomenu, kuru mēs piedāvājam dēvēt par «naida runu». Naids nav spontāna darbība, virtuālā mīna, uz kuras varētu uzsprāgt pats komentāru autors, kuru nejauši pamanījis moderators, monitoringa veicējs vai policija. Naida veidošanās ir process, un to izteiksmīgi izsaka šis citāts.

Eziitis, 19.07. 2006 21:37 : «Lasot te dazhus komentaarus,saak likties ka vieni pi%dari ir apkaart.
Ejiet juus uz vienu vietu ar savu orientaaciju respecteeshanu.Pirmajaa un galvenajaa vietaa ir gjimene un atieciibas starp viirieti un sievieti tikai un basta. Tos slimos murmuljus paareejos vaig izslegt no sabiedriibas un nekaadu tiesiibu vinjiem.Izniideet kaa pumpas un prishchikus izspiest laukaa.
Un Verochka ar savu runaashanu lai iet no kurienes naakusi,nav mums vaidziiga taada vecene valsts galvgalii. Ai...kaa man tas viss piegriezies,nebuutu tik aiznjemts darbaa-savu roku smago toch pieliktu kur vaig.»

Diskusija internetā nav tikai «tvaika nolaišana». Tās ietekmē notiek reāla attieksmes maiņa, pozīcijas veidošanās:

Ire, 20.07.2006 16:42:00 : «ziniet, es veel tikko biju vairaak par pride kaa pret...Bet tikko man pastaastiija par Ķelnes 2006 pride redzeeto...apskatiijos internetaa bildes no shii un citiem pride...Nu zheel un piedodiet, bet paareeju pride pretinieku rindaas - tie cilveeki tur vairs sen neciinaas pret kaadu diskriminaaciju vai ko citu.»

Vēl viena lieta: ja neiecietība ir infekcija, un sabiedrība regulāri tiek pakļauta šādai epidēmijai, tad nepieciešams apzināties, ka šim sociālajam vīrusam vienmēr ir konkrēti pārnēsātāji. Eksistē vārdu kategorija, kuru varētu pielīdzināt rīcībai (fighting words), jo tieši vārdi mudina cilvēkus rīkoties. Pirms rīcības pastāvēja vārdu plūsma, kas radīja negatīvo tēlu — reizēm ar visnotaļ izsmalcinātiem paņēmieniem, atsaucoties uz daudzu gadsimtu pieredzi vai politiskajām autoritātēm, bet reizēm par ar pašiem rupjākajiem un uzbāzīgākajiem paņēmieniem — «skalojot smadzenes» ar daudzkārtīgiem atkārtojumiem. Mums šķiet, ka portālu moderatoru politikai jākļūst stingrākai attiecībā uz naida runu kā uzskatu sistēmu, kuras tiražēšana rada reāla naida eskalāciju.

Pēdējais fakts, kas konstatēts veicot izvēlēto komentāru analīzi: tikai 12 gadījumos cilvēks stāstīja par personiskiem kontaktiem ar LGBT — retāk par saviem, bet biežāk par kāda sava radinieka kontaktiem. Starp citu, trijos gadījumos komentāra autors norādīja, ka viņam nerodas nekādas problēmas kontaktējoties ar netradicionālas orientācijas pārstāvjiem. Salīdziniet to ar 1211 komentāriem, kuros pielietojot dažādas neiecietības gradācijas, apgalvots, ka no šiem cilvēkiem nāk paši nopietnākie draudi sabiedrībai, cilvēcei, nācijai, bērniem. Vai internetu vajadzētu pārvērst par jaudīgu informatīva kara kanālu?

1 Deklarāciju par cieņu, iecietību un sadarbību interneta telpā (LV, RU, EN) 30. maijā parakstīja 18 organizācijas. Dienās, kad tika publicēts šis teksts, pievienojās vēl četras, tajā skaitā arī kāda kibergrupa no Francijas.
2 Par svarīgu tolerances diskursa instrumentu mēs uzskatām publiskā diskusijā pielietotu mazākuma grupas pašas izmantoto nosaukumu, šajā gadījumā tā tiek izplatīta starp seksuālo mazākumu abreviatūru, kas nozīmē «lesbietes, geji, biseksuāli un transseksuāļi».
3 Skatīt, piemēram, 2004. gada EDSO Konferences materiālus «Par saikni starp rasisma, antisemītisma un ksenofobijas propagandu Internetā, kā arī reāliem noziegumiem, kas izdarīti uz naida pamata» vai Dr. Yaman Akdeniz, Stocktaking on efforts to combat Racism on the Internet, background report for the High Level Seminar on Racism and the Internet, Intergovernmental Working Group on the Effective Implementation of the Durban Declaration and Programme of Action, Fourth session, Geneva, 16-27 January 2006, E/CN.4/2006/WG.21/BP.1, published by the United Nations High Commissioner for Human Rights (UNHCHR) Office: Geneva, January 2006, 45 pp..
4 Michael Whine «Cyberhate, Antisemitism, and Counterlegislation» — «Post-Holocaust and Anti-Semitism» No. 47 1 August 2006 / 7 Av 5766.
5 Starptautiskos dokumentos angļu valodā — harmfull, unwanted. Skatīt «Illegal and harmful content on the Internet» — Сommunication to the European Parliament, the Council, the Economic and Social Committee and the Committee of the regions.
6 Saskaņā ar Deklarāciju, uz tādiem attiecas: «aicinājumi uz vardarbību, diskrimināciju, draudi, apvainojumi, kas vērsti pret atsevišķu cilvēku vai cilvēku grupu dēļ viņa rases vai etniskās izcelsmes, reliģiskās piederības vai ticības, valodas, dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, veselības stāvokļa vai pilsonības».
7 Sk.«Lasītāju komentāri DELFI portālā», komentāru noteikumi portālā Apollo.lv.
8 Информационно-аналитический центр СОВА, «Язык вражды в российской прессе», мониторинг 2002-2003 г.