Jaunais pētījums ir turpinājums biedrības Dialogi.lv 2006. gada vasarā prezentētajam pētījumam «Iecietība pret seksuālajām minoritātēm: dimensijas un «temperatūra». Šodien prezentētais pētījums tika veikts 2007. gada aprīlī kā reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījās 1054 respondenti. Datus savāca tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Pētījuma autors ir Viktors Makarovs, politikas zinātņu maģistrs.

Pētījumā atklājās, ka iecietība pret homoseksuāliem cilvēkiem un homoseksualitāti Latvijā gada laikā  ir mazinājusies. Ir pieaugusi to iedzīvotāju daļa, kas nosoda gan homoseksuālus cilvēkus, gan homoseksuālas attiecības. Ir sarukusi iedzīvotāju daļa, kas pauž pilnīgi iecietīgu nostāju (nenosoda ne homoseksuālus cilvēkus, ne homoseksuālas attiecības) vai daļēji iecietīgu nostāju (nosoda homoseksuālas attiecības, bet ne homoseksuālus cilvēkus).  

Vairākumam iedzīvotāju ir vairāk vai mazāk negatīva attieksme pret gejiem un lesbietēm, un tā ir palikusi stabila gada laikā. Tāpat kā pirms gada, apmēram viens no pieciem iedzīvotājiem (21%) homoseksuālus cilvēkus vērtē ārkārtīgi negatīvi, bet kopumā negatīvu novērtējumu pauž 61 %, kamēr neitrāli vai pozitīvi gejus un lesbietes novērtē 39 %.

Latvijas sabiedrībā nav vairākuma atbalsta ne stingrākai, ne liberālākai politikai attiecībā uz gejiem un lesbietēm. Trešdaļā respondentu (33 %) pieprasa nepiekāpīgāku attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem, kamēr iecietīgāku attieksmi gribētu redzēt 18 %.  Savukārt 28 % respondentu uzskata, ka sabiedrības attieksmei ir jāpaliek tādai, kāda tā ir tagad. Daudzu iedzīvotāju apmierinātība ar patreizējo geju un lesbiešu stāvokli Latvijā var būt saistīta gan ar principiālajiem uzskatiem, t.i., cik lielā mērā ir jābūt iecietīgiem pret homoseksuāliem cilvēkiem, gan ar informētību par eksistējošo situāciju, t.i., priekšstatu par to, cik iecietīga ir sabiedrības attieksme. 

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret seskuālajām minoritātēm: gada tendences >>