Uzsākot projektu, kura mērķis ir „iepūst jaunu dzīvību” mūsu vietnē , ik nedēļu piepildot to ar materiāliem, kas palīdz dziļāk izprast ar sabiedrības integrāciju un migrāciju saistītus jautājumus, nolēmām noskaidrot, kas notiek ar sabiedrības integrācijas politiku šobrīd, kad pēc vairākkārtējām instictucionālām izmaiņām tā nonākusi Tieslietu ministrijas (TM) pārziņā.

Aizvadītajā gadā sabiedrības integrācijas politikas jomā notika vairākas institucionālas pārmaiņas. Tika likvidēts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS), sabiedrības integrācijas jautājumi tika nodoti Bērnu un ģimenes lietu ministrijai līdz visbeidzot pagājušā gada jūlijā tos pārņēma Tieslietu ministrija. Kā šīs pārmaiņas ir ietekmējušas Jūsu darbu?

Domāju, ka, pieņemot lēmumu par ĪUMSILS reorganizāciju, iespējams nebija pietiekami izvērtēts, kāda šim lēmumam varētu būt ietekme uz sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumiem, kā arī pēc kādas stratēģijas vai kādos virzienos sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumi tiks tālāk risināti, ņemot vērā gan cilvēku, gan finanšu resursu samazinājumu.

Cik liels bija šis samazinājums?

ĪUMSILS pirms reorganizācijas bija ap 60 darbiniekiem. Pašlaik Sabiedrības integrācijas lietu departamentā Tieslietu ministrijā strādā seši politikas veidotāji. Savukārt vairāki darbinieki no ĪUMSILS strādā arī Tieslietu ministrijas Finanšu departamentā un Projektu departamentā. Reorganizācijas rezultātā nav samazinātas funkcijas un uzticētie uzdevumi tiek veikti kā līdz šim.   

Tad funkcijas ir palikušas nemainīgas?

Pārņemot lietas, netika pieņemts lēmums samazināt konkrētas funkcijas. Lai efektīvi varētu plānot savu darbu, savulaik katram ĪUMSILS darbības virzienam tika izstrādāts arī atsevišķs dokuments. Bija valsts programma gan lībiešu jautājumos, gan diasporas, iecietības veicināšanas, gan pretdiskriminācijas politikas jomās. Noritēja nepārtraukts darbs pie integrācijas pamatnostādņu izstrādes, kaut arī spēkā tāpat bija dokuments „Sabiedrības integrācija Latvijā”[1], kurā sabiedrības integrācijas pamatprincipi ir noteikti, un neviens šo dokumentu nav atcēlis.

Jāņem vērā, ka daļa no valsts programmām – gan iecietības programma, gan diasporas programma, gan romu programma – bija izstrādātas uz laiku līdz 2009. gadam, tātad tās savu laiku ir nodzīvojušas, un šobrīd jaunas to vietā radītas nav. Jārēķinās ar to, ka arī finansējums ir cits.

Kāds ir departamenta budžets šobrīd?

2010. gadā pilsoniskās sabiedrības attīstībai un sabiedrības integrācijai valsts budžetā paredzēts mazliet vairāk par Ls 100 000. Salīdzinoši ĪUMSILS kopējais budžets 2008. gadā bija nedaudz zem diviem miljoniem (ap 1 900 000 Ls). Pašlaik mazāk finanšu līdzekļu paredzēti pasākumu īstenošanai, līdz ar to vairāk darba tiks ieguldīts politikas veidošanā, kas arī ir tiešais valsts pārvaldes darbinieku un ierēdņu darbs. Prioritātes atsijājās, no jebkuras politikas, no desmit prioritātēm, kuras varbūt bija 2008. gadā, ir jāizvēlas trīs vai divas, vai viena.

Kādi tad būs departamenta darbības prioritārie virzieni?

Šobrīd mūsu prioritāte ir sabiedrības integrācijas politikas definēšana.

Vai runa ir par Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēm 2010. – 2016. gadam?

Pamatnostādņu projekts, kas tika sagatavots Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijā, 2009. gada aprīlī tika iesniegts izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē, bet šī gada sākumā tika pieņemts lēmums dokumentu atsaukt uz nevirzīt tālāk uz Ministru kabinetu.

Tas nozīmē, ka būs kāds jauns dokuments, ko sāks izstrādāt no jauna?

Nu, cita ceļa nav. Ir jāizstrādā jauns koncepts, kā rezultātā būs jauns dokuments. Vai to sauks par pamatnostādnēm, to es šobrīd nevaru pateikt.

Kāpēc šīs jau izstrādātās un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātās pamatnostādnes tika atsauktas?

Tam ir vairāki iemesli. Lai izstrādātu pamatnostādnes, 2005. gadā tika izveidota darba grupa. Pagājušogad pirmo reizi šis dokuments pa valsts pārvaldes ceļiem bija aizgājis līdz Valsts sekretāru sanāksmei, kur tika izsludināts. Taču gan atsevišķu nozaru ministri, gan nevalstiskās organizācijas uzskatīja, ka dokuments nav ticis pietiekami publiski apspriests. Bija diskusija par to, vai dokumentā jāsaglabā esošais sabiedrības integrācijas tvērums jeb iekļautais risināmo jautājumu loks. Pēdējā pamatnostādņu projektā nebija iekļauti, piemēram, sociālās un reģionālās integrācijas jautājumi, kas tajā bija sākotnēji. Acīmredzot nebija vēl visiem pārliecība, ka dokuments ir tāds, kādam tam būtu jābūt, un tāpēc Tieslietu ministrijas vadība pieņēma lēmumu dokumentu tālāk nevirzīt.

Kāpēc ir tik problemātiski šīs te pamatnostādnes izstrādāt? Tas velkas jau ilgus gadus.

Droši vien, ka problēma ir vienoties un iegūt kopīgu izpratni, ko mēs šobrīd, 2010. gadā, esot arī Eiropas Savienības dalībvalsts, ar sabiedrības integrāciju sapratīsim. Iepriekšējos gados, kad pamatnostādnes izstrādāja, nebija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Labklājības ministrijas sociālā politika nebija tik plaša, Izglītības un zinātnes ministrijas politikas bija citā attīstības stadijā. Šodien nozaru politikas ir attīstījušās un paplašinājušās, piemēram, Labklājības ministrijas pārziņā ir sociālās iekļaušanas jautājumi, pretdiskriminācija nodarbinātības un invaliditātes jomā. Tādēļ ir jāsaprot, kas tad ir tas atlikums vai kas ir tie galvenie virzieni, kas būtu jāiekļauj sabiedrības integrācijas politikas dokumentā. Varbūt ir jādomā par citu dokumenta nosaukumu. un nevajag turēties pie plaša risināmo jautājumu loka. To mēs mēģinājām darīt iepriekšējā dokumentā, koncentrējoties uz mazākumtautībām, imigrantiem, pret diskrimināciju un uz iecietības veicināšanu sabiedrībā. Tātad akcentējot jautājumus, kuru risināšanai nav atsevišķu dokumentu un nacionālās politikas. Tāpat minēto jautājumu risināšanai pastāv iespējas piesaistīt ārvalstu finansējumu.  

Ir kāds noteikts termiņš, līdz kuram dokuments ir jāizstrādā?

Tieslietu ministrijā pirmo projekta variantu plānojam sagatavot līdz gada vidum.

Kādas vēl būs departamenta darbības prioritātes šogad?

Lai mēs varētu veiksmīgi apgūt Eiropas fondu naudu, mums ir jāattīsta imigrantu integrācijas politika. Svarīgi ir kvalitatīvi apgūt Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda līdzekļus, pie kā arī tiek daudz strādāts. Sabiedrības informēšanas nolūkos par imigrantu integrāciju ir plānota informatīva kampaņa. Tāpat departamenta kompetencē ir risināt pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumus, turpinot darbu, lai attīstītu brīvprātīgo darba normatīvo bāzi, kā arī risinot jautājumu par nevalstisko organizāciju klasifikatora sagatavošanas.

Kādiem nolūkiem šī klasifikācija nepieciešama un pēc kādiem parametriem tā tiks veikta?

Klasifikācija nepieciešama, lai organizācijas būtu sakārtotas pēc to darbības jomām  jeb nozares darba. Tas ir lietderīgi analizējot organizāciju darbības jomas un plānojot valsts budžeta finansējumu šo organizāciju atbalstam. Jārēķinās gan, ka tuvākajos gados atbalsts NVO nebūs iepriekšējā apjomā.

Pēdējā sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projektā bija teikts, ka, ņemot vērā krīzes apstākļus, akcents tiks likts uz Eiropas finansējuma piesaisti sabiedrības integrācijai. Kādu fondu līdzekļi un kādā apjomā būs pieejami?

Viens, ko minēju, ir Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, kura mērķa grupa ir trešo valstu valstspiederīgie, tātad imigrantu grupa ir sašaurināta. Finansējums novirzāms, lai nodrošinātu imigrantu, kas nesen iebraukuši Latvijā  integrāciju sabiedrībā, lai veidotu saikni ar viņiem, kā arī, lai informētu sabiedrību. Tādējādi izvairoties no situācijas, ka  pēc pieciem vai desmit gadiem attopamies, ka pie mums dzīvo kāda grupa, kas šo laiku bijusi savā slēgtā kopienā un dzīvojusi atrauti no pārējās sabiedrības. Starp plānotajiem imigrantu integrācijas pasākumiem tāpat  ir gan integrācijas kursi, informācijas nodrošināšana par pieejamajiem pakalpojumiem, valodas apmācība, gan kvalifikācijas celšanas vai pārkvalificēšanās iespēju nodrošināšana.  Eiropas Komisijas un Latvijas kopējais finansējums šim mērķim 2010. gadā ir mazliet vairāk kā 1, 7 miljoni Ls.

Ir zināms, kad šis Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu konkurss tiks izsludināts?

Plānots, kas tas būs šā gada jūlijs vai augusts.

Tad prioritāte šī fonda konkursā būs uz valodas apmācību un uz kultūras iepazīšanu?

Fondā uzsvars tiek likts uz imigrantu integrācijas programmām. Tās ietver gan latviešu valodas apguvi, gan iepazīstināšanu ar Latvijas kultūru un valsti, gan pakalpojumu nodrošināšanu, gan informācijas pieejamību vienotā tīklā par visiem jautājumiem – nodarbinātību, izglītību, pieeju veselības aprūpei. 

Vai paredzēts īstenot vēl kādas Eiropas fondu finansētas programmas?

Darbu plānojam pie ES nodarbinātības veicināšanas un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS ietvaros pieejamā finansējuma apguves. Šī prakse turpinās no iepriekšējiem gadiem. Tādējādi tā būs iespēja „nosegt” aktivitātes, kuras mēs gribētu īstenot iecietības un pretdiskriminācijas jomā. Maksimālais finansējums uz ko valsts var pieteikties ir 300 000 Euro.

Cik lielā mērā jums kā Eiropas fondu administrētājiem šajā jomā ir iespēja ietekmēt to, kādas prioritātes tiek izvirzītas attiecīgajos fondos? Piemēram, cik man zināms, tad līdz šim nav bijusi iespēja uzsākt projektus tieši nepilsoņu naturalizācijas veicināšanai vai kāda cita veida projektiem nepilsoņiem.

Eiropas nauda tiek novirzīta projektiem, problēmām vai to normatīvo aktu ieviešanai, attīstīšanai, kas ir svarīgi Eiropas Savienībai kopumā. Mums ir jārēķinās , ka nepilsoņa statuss ir noteikts mūsu valstī un tas nav pielīdzināms ne imigranta ne kādam citam statusam. Mēs gan arī nevaram teikt, ka visiem nepilsoņiem ir nepieciešams kāds valsts atbalsts vai iejaukšanās. No valsts puses Latvijā ir radīti visi apstākļi, lai nepilsoņi varētu naturalizēties. Tā dažkārt droši vien ir cilvēku brīva griba, vai viņi izmanto iespēju naturalizēties vai nē.

Kā ir ar latviešu valodas apguves iespējām? Vai šobrīd nepilsoņiem vai imigrantiem pastāv iespējas apgūt latviešu valodu bez maksas?

Šādu iespēju piedāvā Valsts valodas aģentūra, taču tā paredzēta  mazākumtautību skolēnu vecākiem un mazākumtautību skolotājiem. Mēs arī esam saskārušies ar imigrantu zvaniem, kas jautā par latviešu valodas kursiem. Diemžēl, ja kursi nenotiek Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projektu ietvaros, tad mūsu rīcībā nav citu bezmaksas iespēju.

Kā tieši Tieslietu ministrija sadarbojas ar nevalstiskām organizācijām (NVO)? Vai tās tiek iesaistītas projektos, lēmumu pieņemšanā?

NVO esam centušies iesaistīt pēc iespējas vairāk. Notiek darbs Pilsoniskās sabiedrības attīstības padomē, kā arī mazākumtautību komitejā. Mēs ļoti daudz izmantojam šos konsultatīvos mehānismus, tāpat ik dienas darbā tiekoties un konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām. Vienmēr mums ir bijis finansējums NVO, mēs esam centušies maksimāli organizācijas iesaistīt, lai tās nāk un apgūst šo te finansējumu. Mēs apmeklējam un iesaistāmies pasākumos,  kurus rīko nevalstiskās organizācijas mūsu finansētajos projektos, ne vienmēr uz visiem tiekam. Bez dialoga ikdienā nemaz nevar strādāt.

[1] Valsts programma “Sabiedrības integrācija Latvijā” valdībā apstiprināta 2001. gada 6. februārī.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Frīdriha Eberta fondu.

Версия для печати:

Отправить по E-mail:

Правила вежливости