| CETURTDIENA, 9. SEPTEMBRIS 18:02 | LATVISKI ПО РУССКИ | |
![]() |
||
|
Ebreji Rīgā
Pirmās ziņas par ebreju tirgotāju ierašanos Rīgā datētas ar 1536. gadu, bet pastāvīga ebreju apmetne sāka veidoties 1638. gadā, kad tagadējā Centrāltirgus rajonā uzcēla atsevišķu ebreju apmešanās namu. Katru dienu, beidzoties tirgošanās laikam, ebrejiem bija jāatstāj pilsētas teritorija, kur viņi drīkstēja atkal atgriezties tikai pēc tirgus atvēršanas. 1638.gadā zviedru valdīšanas laikā aiz Rīgas nocietinājumu mūriem pie Kārļa slūžām Heinrihs Rozens uzcēla atsevišķu ebreju namu, kurā atļāva apmesties iebraukušajiem ebreju tirgotājiem. Sāka veidoties ebreju apmetne, kas pazīstama ar nosaukumu “Judenherberge”. Tas bija nevisai pievilcīgs nams, bez ērtībām. Ar 1666.gadu “ebreju namu” Rīgā uzraudzīja kristīgs cilvēks. Viņš bija ne tikai šī nama pārvaldnieks, bet kontrolēja arī ebreju tirgotājus, kuri drīkstēja pirkt un pārdot preces Rīgas iedzīvotājiem. Rīgā pastāvēja likums, kas aizliedza diviem iebraucējiem savstarpēju tirgošanos. Ebreju nama pārvaldnieku dēvēja par “ebreju saimnieku” - Judenwirt. Viņš atļāvās pat sist atbraukušos ebreju. Pēc sūdzības saņemšanas tiesnesis viņam piesprieda 8 dienas cietumsodu vai 8 dālderu naudas sodu. 1685.gadā “ebreju māju” iekārtoja labākā namā, kur bija ērtāki dzīves apstākļi. Taču par istabu bija jāmaksā arī prombūtnes laikā. Rīgas tirgotāji un amatnieki neatlaidīgi cīnījās pret ebreju ieplūšanu Rīgā un kādu laiku tas pat bija aizliegts, 1724.gadā Rīgas uzņēmējam atļāva atjaunot “ebreju māju”, paaugstinot uzturēšanās maksu. 1765.gadā Maskavas un Dzirnavu ielu stūrī uzcēla jaunu ēku kompleksu. To 50 gadus pārvaldīt drīkstēja Johans Benkens. Vēlākajos gados bija uzcelti vairāki šādi ebreju nami. 1813.gadā Maskavas priekšpilsētā tādi bija 2, bet precīza atrašanās vieta nav zināma. 18.gs. vidū caurbraucošiem ebrejiem atļāva uzturēties Rīgā 6 nedēļas. Bet bija t.s. “aizsargājamie ebreji”, kas maksāja daudz, bet varēja uzturēties Rīgā neierobežotu laiku. Trešā kategorija bija tie ebreji, kas dzīvoja Jūrmalā un darbojās Rīgā. Kaut arī nebija Rīgas pilsoņi, ap 1840.gadu viņi ieguva tiesības pastāvīgi uzturēties Rīgā. Notika tālāka ilggadīga cīņa par to, lai ebrejus pierakstītu Rīgā kā pilntiesīgus tās iedzīvotājus. 1864.gadā speciāla komisija sagatavoja 409 ebreju sarakstu, kuri pastāvīgi dzīvoja Rīgā, norādot, ka viņus ir jāreģistrē šajā pilsētā. Tas bija Rīgas jūdu draudzes sākums. Ebreji dzīvoja dažādās Rīgas vietās. Vairums no viņiem, pamatā trūcīgie, dzīvoja Maskavas priekšpilsētā un bija drēbnieki, kurpnieki, cepurnieki, galdnieki. Kad ebreju draudze tika oficiāli atzīta, 1850.gadā viņi ieguva zemes īpašumu Maskavas priekšpilsētā dievnama būvei. Neskatoties uz to, ka pilsētas vadītāji bija pret, atļauju tās celtniecībai deva ģenerālgubernators Suvorovs un Pēterburgas iestādes. Sākumā šim nolūkam tika nopirkts dzīvojamais nams Maskavas ielā. Pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta 1889.gadā sinagogu kapitāli pārbūvēja romāņu stilā. 1871.gadā pabeidza celtniecību un iesvētīja sinagogu Gogoļa ielā 25. To cēla pēc guberņas arhitekta Hardenaha projekta. Tagadējās Latgales priekšpilsētas teritorijā bija karavīru sinagoga. Tā atradās Krāslavas ielā 24. Ilgajos dienēšanas gados karavīri saglabāja savu ticību un tādēļ 1872.gadā šeit uzbūvēja sinagogu. Tā gan bija tikai divstāvu koka celtne. Liela loma ebreju dzīvē bija savstarpējās palīdzības organizācijām. Ļoti svarīga bija biedrība “Bikur holim” (Palīdzība slimniekiem). Pat slimnieku apmeklēšana tika uzskatīta par Dievam tīkamu darbu. Biedrības “Bikur holim” ārsti nolēma veidot slimnīcu. Maskavas priekšpilsētā bija arī ebreju dzemdību nams. Tas atradās Ludzas ielā 25. Pie Ebreju ielas ir atrodami Ebreju kapi. Tas bija pirmais zemes gabals, kas piederēja ebrejiem Rīgā. Līdz 18.gs. viņi savus mirušos bija spiesti vest uz Poliju vai Kurzemi. 1725.gadā Kojusalas apkārtnē valdība ierādīja vietu kapsētai Rīgā. No tiem laikiem saglabājies Ebreju ielas nosaukums, jo pa to devās bēru procesijas uz kapiem. Ar atļauju dzīvot Rīgā saņemšanu sāka veidoties ebreju sabiedriskās iestādes, tika celtas sinagogas. Daļa no tām atradās Maskavas priekšpilsētā, bet 1913.-1914.gadā Rīgas centrā bija uzbūvēta ēka Skolas ielā 6. 1926. gadā šeit sāka uzstāties ebreju teātra trupa, kuras vajadzībām ēku pārbūvēja. Tāpat šajā namā atradās dažādas ebreju sabiedriskās organizācijas un ebreju bibliotēka. No 90.gadu sakuma šeit atrodas Rīgas ebreju kopiena un muzejs „Ebreji Latvijā”. Raksta sagatavošanai tiek izmantoti LR Ārlietu ministrijas materiāli, portāla www.jews.lv un http://maskfor.lv materiāli.
Komentāri: 1
PIEVIENOT KOMENTĀRU
|
|