| TREŠDIENA, 8. SEPTEMBRIS 19:45 | LATVISKI ПО РУССКИ | |
![]() |
||
|
Kā un kam tiek piešķirts patvērums Latvijā?
Lai arī Latvijā jau no 1998. gada ir ieviesta patvēruma procedūra un tiek piešķirts bēgļa statuss, neko daudz par bēgļiem un patvēruma meklētājiem publiskajā telpā nedzirdam. Šķiet, ka vislielāko sabiedrības uzmanību piesaistīja patvēruma meklētāji no Somālijas 2005. gadā, kuru bezpalīdzīgais stāvoklis raisīja diskusijas, ko Latvija var piedāvāt cilvēkiem, kas bēg no vajāšanas savā zemē. Šī raksta nolūks ir paskaidrot patvēruma sistēmu Latvijā, kas vismaz likumdošanas ziņā ir pielīdzināta patvēruma sistēmai citās ES valstīs. Sniegšu arī ieskatu statistikā. Tas sniegs skaidrāku priekšstatu par līdz šim maz pazīstamo mūsu sabiedrības grupu – patvēruma meklētājiem, personām ar alternatīvo statusu un bēgļiem. Izdzirdot medijos pieminam patvēruma meklētājus un bēgļus, un tad vēl personas ar alternatīvo statusu, var rasties neizpratne, kas tad ar kuru statusu tiek saprasts. Patvēruma meklētājs ir trešās valsts valstspiederīgais (ne ES, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pilsonis) vai bezvalstnieks, kurš Valsts Robežsardzei Patvēruma likuma noteiktajā kārtībā ir iesniedzis lūgumu pēc patvēruma Latvijas Republikā. Šis statuss tiek saglabāts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par patvēruma piešķiršanu/atteikumu. Patvēruma meklētāji Latvijā var saņemt 3 veidu aizsardzību – bēgļa statusu, alternatīvo statusu un pagaidu aizsardzību. Bēglis - persona, kurai likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts bēgļa statuss saskaņā ar 1951. gada ANO Ženēvas konvenciju Latvijā bēgļa statusu piešķir personām, kuras pamatoti baidās no vajāšanas:
Alternatīvais statuss - to var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka:
Pagaidu aizsardzība - personu grupai piešķirtas tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā, ja šīm personām ir nepieciešama aizsardzība un tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu pilsonības valsti vai, ja šīs personas ir bezvalstnieki, - savas iepriekšējās mītnes zemi:
Jautājumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu izlemj Ministru kabinets.[1] Bēgļa statuss tiek piešķirts bez termiņa, alternatīvais – uz noteiktu laiku, pārsvarā uz gadu ar tiesībām status pagarināt. Par pagaidu aizsardzības termiņu lemj Ministru Kabinets. Pagaidu aizsardzība ir vienīgais no statusiem, ko piemēro grupai, nevis indivīdam. Pretendējot uz bēgļa vai alternatīvo statusu, patvēruma meklētājam ir jāpierāda, ka briesmas draud tieši viņam, nevis, piemēram, visiem valsts iedzīvotājiem. Patvēruma pieteikumu izskatīšana Patvēruma lūgumu izskata un lēmumu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka pilnvarota amatpersona. Patvēruma likumā teikts, ka lēmums jāpieņem triju mēnešu laikā, bet lemšanas laiku var arī pagarināt līdz gadam. Pēc sarunām ar Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (PMIC) "Mucenieki" mītošajiem patvēruma meklētājiem var secināt, ka ļoti bieži patvēruma pieteikuma izskatīšana patiešām ievelkas līdz gadam. Patvēruma pieteikumu izvērtēšana ir sarežģīta. Daudzi patvēruma meklētāji Latvijā ierodas bez dokumentiem, tātad vispirms ir jānoskaidro viņu identitāte. Šie cilvēki tiek ievietoti Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Olaine". Savukārt tie, kas Latvijā ieceļo ar dokumentiem, nonāk "Muceniekos". Nopietns šķērslis, lai izprastu patvēruma meklētāju stāstīto, ir arī valodas barjera. Lielākā daļa nerunā nevienā no lielajām pasaules valodām. Līdz ar to ne tikai ir grūti paskaidrot savas bēgšanas iemeslus, bet ir arī grūtības piekļūt informācijai par savām tiesībām. Lielākoties patvēruma meklētāji saņem noraidījumu Lielākoties gan Latvijā, gan pasaulē nonākušie patvēruma meklētāji saņem noraidījumu. Laikā no 1998. gada līdz 2010. gadam bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā pieprasījuši 306 cilvēki, no kuriem bēgļa statusu saņēmuši vien aptuveni 7%, t.i. 22 cilvēki. Trīs bēgļu statusa ieguvēji (no Ēģiptes, Sudānas un Baltkrievijas) šajā laikā kļuvuši par Latvijas pilsoņiem. Biežāk kā bēgļa statusu patvēruma meklētājiem piešķir alternatīvo statusu. Šo statusu kopš tā ieviešanas 2002. gadā saņēmuši 27 cilvēki. Patvēruma meklētāji Latvijā nonāk no visdažādākajām valstīm - Krievijas, Baltkrievijas, Somālijas, Irākas, Afganistānas, Kubas, Uzbekistānas u.c. valstīm. Pagājušogad Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki” izveidojās salīdzinoši liela afgāņu grupa. Šobrīd patvērumu Latvijā pieprasījuši 14 Afganistānas pilsoņi, no kuriem 3 ir bērni. Savukārt bēgļa statuss šogad piešķirts 6 Uzbekistānas pilsoņiem un 1 – Turcijas pilsonim. Runājot ar patvēruma meklētājiem, nereti esmu uzklausījusi sašutumu par saņemtajiem atteikumiem. Psiholoģiski tas ir smagi – saņemt noraidījumu pēc bieži vien gadu ilga gaidīšanas laika (lietas tiek izskatītas 3 – 12 mēnešu laikā), jo tu neatbilsti likumā noteiktajām prasībām. Likums tad saduras ar cilvēka personīgo, bieži vien, traģisko dzīves stāstu. Nereti kā iemesls atteikumam piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu tiek norādīta iespēja patvēruma meklētājam paglābties kādā citā savas valsts teritorijas daļā. Starp patvēruma meklētājiem pastāv arī uzskats, ka nonākot Vācijā vai Norvēģijā viņiem statusu izdotos saņemt, un rodas rūgtums tieši pret Latvijas valsti. Rūgtums vismaz dažos gadījumos ir visnotaļ saprotams, jo pat tad, kad statuss ir iegūts, ir ļoti grūti Latvijā iekārtoties dzīvot, jo īpaši tad, ja tu nāc no kādas tālas un kultūras ziņā atšķirīgas valsts un latviešu valodu pārvaldi vāji. Situācija, kas iestājas pēc statusa saņemšanas bieži vien ir dramatiska: pabalsts beidzās, darba nav, valodas zināšanas nepietiekams, valstī visapkārt bezdarbs... Tā ir bezcerība, kas cilvēku tādā brīdī pārņem. Vienīgais glābšanas enkurs tad ir tautieši kādā no ES valstīm vai Lielbritānijā, pie kuriem var doties un cerēt uz darbu tur, tātad turpināt bēgļa gaitas, lai arī šoreiz tā nav fiziska vajāšana, bet gan bezcerība, kas liek bēgt...Taču ne visiem iet tik slikti. Daži, it īpaši krievu valodu pārvaldošie bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, spēj uzsākt jaunu dzīvi Latvijā un ir pateicīgi valstij par iespēju šeit uzsākt jaunu, mierīgu dzīvi. Vairāk par šo tēmu: Latvija - auksta, bet draudzīga valsts. Stāsta tamilu puisis no Šrilankas - Rajenthiran Sadatcharam http://www.dialogi.lv/article_new.php?id=2886 Hamids no Afganistānas Latvijā grib mācīties skolā http://www.dialogi.lv/article_new.php?id=2884 [1] Statusu skaidrojums ņemts no biedrības “Patvērums “Drošā māja” mājas lapas http://www.patverums-dm.lv/index.php?lang=lv&id=8 un atbilst Patvēruma likumam.
PIEVIENOT KOMENTĀRU
|
|