«Man toreiz likās, ka nometnē gāja ļoti jauki. Tur bija bērnu dārzs, tur bija skoliņa, citi bērni. Rotaļlietas bija tādas, ko kāds pieaugušais sameistaroja «no nekā». saņēmām arī pārpalikušo, amerikāņu karavīriem domāto pārtiku skārda bundžās. Tur bija interesantas lietas — vārīts cūkas šķiņķis, zivis, reizēm kādi augļi. Iebiezināts piens jau bija luksus...»

2000. gadā ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos sāka realizēt patvēruma meklētāju izmitināšanas programmu. Šī programma ir attiecināma uz patvēruma meklētājiem, kuriem ir nepieciešama starptautiska aizsardzība. Pēc ANO aplēsēm, 2009.gadā pajumte būtu jāatrod 560 000 cilvēkiem. No programmas sākuma ir izdevies izmitināt mazliet mazāk par 2000 cilvēkiem. Vai Baltijas valstis atsauksies ANO aicinājumam veidot izmitināšanas nometnes daudziem tūkstošiem patvēruma meklētāju?

Iekļaujoties to pasaules valstu saimē, kas ik gadu 20.jūnijā atzīmē ANO Starptautisko bēgļu dienu, Latvijā šogad no 15. līdz 23.jūnijam notiks Bēgļu nedēļa ar plašu pasākumu klāstu.

Pirms mēs prasām, lai kāds iepazīst mūsu kultūru, izprot mūsu vēsturi un iemācās mūsu valodu, mums pašiem tas ir jāizdara pietiekami labi un mums pašiem arī ir jābūt gataviem izprast citādo.

20. jūnijā Apvienotās Nācijas atzīmē Pasaules bēģļu dienu. Šogad tā tiks rīkota ar devīzi «Reāli cilvēki ar reālām vajadzībām».

2009.gada 16.maijā Biedrība «Patvērums «Drošā māja»», Eiropas Bēgļu fonda finansētā projekta «NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem» ietvaros patvēruma meklētājiem rīkoja ekskursiju uz skaistākajām Latvijas vietām Bauskas rajona apkārtnē.

Latvijas sociālā politika attiecībā uz patvēruma meklētājiem, bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu ir balstīta Eiropas Savienības noteikumos, taču atšķirībā no daudzām citām ES valstīm sociālajā jomā Latvijā joprojām pastāv diskriminējošas normas un sociālie pakalpojumi vai sociālā palīdzība cilvēkiem ir pieejama atkarībā no viņa statusa, ne reālās situācijas un vajadzībām.

Projekta «NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem» brīvprātīgajiem tika sniegta daudzpusīga informācija. Divpadsmit jaunieši ir iedegušies par iespēju sniegt savu atbalstu citas kultūras cilvēkiem grūtā situācijā.

Pozitīvas emocijas nozīme tik pat daudz, kā materiālā palīdzība. Projekta «NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem» brīvprātīgie parūpējušies par «pavasarīgo devu» patvēruma meklētājiem no Gruzijas, kas pašreiz dzīvo Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā «Mucenieki».

Par Latvijas patvēruma politiku Eiropas kontekstā sarunājāmies ar Baibu BIEZO, projekta «NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem» konsultanti.

Viens no galvenajiem bēgļu integrācijas instrumentiem var kļūt uzticības personas modeļa ieviešana praksē. Latvijā jau šobrīd ir cilvēki, kuri nav vienaldzīgi pret bēgļu un patvēruma meklētāju problēmām. Viena no tiem ir Natālija LELE, biedrības «Dialogi.lv» biedre, kura strādā ar bēgļiem uz brīvprātības principiem.

Patvēruma procedūra ir visu to darbību kopums, kas tiek veikts, lai noskaidrotu, vai kādai personai jāpiešķir patvērums vai nē.

Šā gada 28. decembrī, demonstrējot fragmentus no šā gada nogalē uzņemtās filmas par patvēruma meklētājiem un bēgļiem, kā arī atskatoties uz galvenajiem projekta ietvaros notikušajiem pasākumiem, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” noslēdza šā gada martā uzsākto Eiropas Bēgļu fonda projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”.

Eiropas Bēgļu fonda projekta „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem” ietvaros 17. decembrī uz diskusiju „Stereotipi un kultūru atšķirības” aicinājām projekta brīvprātīgos jauniešus, kuri aptuveni pusgada garumā piedalījās un arī paši organizēja pasākumus patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki” mītošajiem patvēruma meklētājiem, no kuriem daži šajā laikā jau ieguvuši alternatīvo statusu, bet liela daļa saņēmuši atteikumus. Jaunieši saka, ka projektam viņus galvenokārt piesaistījušas divas lietas: iespēja nonākt saskarsmē ar cilvēkiem no atšķirīgām kultūrām un vēlme palīdzēt citiem cilvēkiem, kas nonākuši nelaimē.

1950. gada decembrī ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma rezolūciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra pārvaldes bēgļu jautājumos (Turpmāk - UNHCR) dibināšanai, un tā paša gada 14. decembrī tika pieņemti šīs organizācijas statūti. Organizācija sākotnēji tika dibināta uz trim gadiem ar nodomu palīdzēt eiropiešiem, kas Otrā Pasaules kara laikā bija zaudējuši mājas. Tomēr cerības, ka organizāciju drīzumā varēs likvidēt, nepiepildījās – nākamā krīzes situācija izveidojās 1956. gadā, kad Padomju karaspēks apspieda revolūciju Ungārijā, savukārt 1960. gadā Āfrikas dekolonizācija izraisīja pirmo bēgļu krīzi šajā kontinentā. 21. gadsimtā UNHCR palīdzējusi bēgļu krīzēs Āfrikā – pamatā Kongo Demokrātiskajā Republikā un Somālijā, kā arī Āzijā un risinājusi 30 gadus ieilgušo afgāņu bēgļu problēmu.

Šā gada 29. decembrī biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ar radošās apvienības „Opā-opā” atbalstu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā „Mucenieki” rīkoja Ziemassvētku pasākumu, kurā „Mucenieku” iemītniekiem bija iespēja iepazīt latviešu saulgriežu svinēšanas tradīcijas un atpūsties no ikdienas rūpēm.

Latvija pateikusi visai skaidru NĒ bēgļu jeb, precīzāk sakot, personu, kuras saņēmušas starptautisku aizsardzību, uzņemšanai no Maltas. Viens no iemesliem, kāpēc Latvija noraidījusi iespēju piedalīties pilotprojektā par starptautisko aizsardzību saņēmušo personu pārvietošanu no migrantu krīzes skartās nelielās Maltas uz citām ES dalībvalstīm, ir Latvijas ierobežotās iespējas nodrošināt uzņemšanu un integrāciju ilgtermiņā šādām personām. Tomēr varas iestāžu sniegto atbildi caurvij arī bažas par to, vai, ja gadījumā Latvija piekristu uzņemt bēgļus no Maltas, nebūtu tā, ka tas sekmētu „sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un kalpotu kā patvēruma meklētāju pievilkšanas spēks”.

Rajenthiran Sadatcharam ir tamils un ir ieradies no Šrilankas. Šis 24 gadus vecais jauneklis ir saņēmis alternatīvo statusu un ir cerību pilns uzsākt jaunu dzīvi Latvijā; viņš saka, Latvija ir zeme, kurā viņš vēlas veidot savu nākotni. Viņš meklē dzīvokli un domā par iespēju studēt medicīnu.

Zurabs Somkišvili un Rusudana Vezirišvili Krievijas-Gruzijas bruņotā konflikta dēļ pameta dzimto ciemu Megverkisi, kas atrodas netālu no Dienvidosetijas robežas un pagājušā gada oktobrī pieprasīja patvērumu Latvijā. Laulātais pāris devās bēgļu gaitās galvenokārt savu bērnu – trīspadsmitgadīgā Bekas un sešpadsmitgadīgās Tamlas dēļ. Diemžēl gadu ilgā gaidīšana (maksimālais patvēruma pieprasījumu izskatīšanas laiks), izrādījās velta – Latvija atteica Zurabam un Rusudanai bēgļa statusu un nepiešķīra pat alternatīvo statusu, ko var saņemt uz noteiktu laiku, gadījumos, kad saskaņā ar likumu bēgļa statusu piešķirt nevar, bet patvēruma lūdzējiem mājās atgriezties tomēr ir bīstami. Kamēr tiesa izskatīs gruzīnu pāra apelāciju, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs „Mucenieki” joprojām būs viņu mājas. Bet kas notiks pēc tam?

Hamids Muhamadi ir 17 gadus vecs zēns no Afganistānas, kurš nesen Latvijā saņēmis alternatīvo statusu, kas tiek piešķirts tiem patvēruma meklētājiem, kuri saskaņā ar Patvēruma likumu nav tiesīgi saņemt bēgļa statusu, taču nevar arī atgriezties izcelsmes valstī, jo tur viņu dzīvībai draud briesmas. Lai gan Hamida stāvoklis arī pēc statusa iegūšanas nav stabils, jo alternatīvo statusu piešķir tikai uz noteiktu laiku (šajā gadījumā – uz gadu), viņš jūtas laimīgs, ka ilgais gaidīšanas laiks ir pagājis, un viņam ir cerības iet skolā. Latvijas Cilvēktiesību centra juriste Džena Andersone ir kļuvusi par Hamida oficiālo aizbildni un tagad palīdz viņam risināt gan sadzīviskas, gan administratīvas problēmas. Viņi plāno, ka ar nākamā gada janvāri Hamids sāks mācīties Rīgas 15. vidusskolā.

ANO dati liecina, ka cilvēku skaits, kuri bijuši spiesti pamest savas mājas un doties meklēt patvērumu uz citām zemēm vai tālākiem savas valsts nostūriem, 2008. gada beigās pārsniedzis 42 miljonus un turpina pieaugt. Aptuveni 2/3 bēgļu un patvēruma meklētāju dodas uz tuvākajām kaimiņvalstīm vai citām tā paša reģiona valstīm, bet industriāli attīstītajās valstīs nonāk vien aptuveni 20 % no bēgļu un patvēruma meklētāju kopskaita.

Piektdien, 4. decembrī no plkst. 11.00 -13.00, Rīgā, Ģertrūdes ielā 19/21-5, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” rīko diskusiju „Bēgļu integrācija Latvijā”. Tā norit Eiropas Bēgļu fonda projekta „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem” ietvaros.

Šī gada 14. jūlijā Latvijā stājās spēkā jauns Patvēruma likums. Tajā ir vienādoti kritēriji, pēc kuriem vadoties piešķir vai nu bēgļa vai alternatīvo statusu, vienādotas dalībvalstīs noteiktās personu tiesības kā bēglim un kā personai ar alternatīvo statusu, kā arī vienādota procedūra, ar kuru piešķir un atņem bēgļa statusu.

Ibrohima un Nilufaras meitiņai novembrī jau būs trīs mēneši. Meitene ir dzimusi Latvijā. Viņas vecāki devās prom no savas zemes meklēt patvērumu, jo dzimtenē ģimenes galvai palikt bija bīstami. Stāsts par to, kā dzima šis bērniņš, spilgti raksturo Latvijas attieksmi pret patvēruma meklētājiem – sievietei mēnesi pirms dzemdībām tika prasīta garantijas vēstule par to, ka viņa samaksās par dzemdību palīdzību. Ja garantijas vēstules nebūtu, tad slimnīcā viņu neuzņemtu.

Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" aktīvisti EBF projekta ietvaros rudens sezonā brauca kopā ar "Mucenieku" iemītniekiem ekskursijā uz Liepāju, kā arī noorganizēja patvēruma meklētājiem futbola spēli ar radošās apvienības "Opā-opā" jauniešiem.

Organizācijas „Latvijas Sarkanais Krusts” un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” brīvprātīgā Gunta septembrī devās uz Norvēģiju, kur apmeklēja vairākus patvēruma meklētāju centrus un iepazinās ar patvēruma sistēmu un bēgļu integrācijas norisi Norvēģijā. Turpinājumā saruna ar Guntu par Norvēģijā redzēto un uzzināto.

Šā gada 25. septembrī biedrība „Patvērums „Drošā māja”” aicināja Eiropas Bēgļu fonda projektu īstenotājus, Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra „Mucenieki” vadību un Iekšlietu ministrijas pārstāvjus uz sarunu par projektu norisi un iespējamo sadarbību nākotnē, veidojot Latvijā atbalsta sistēmu patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Turpinājumā ieskats diskusijā.