СРЕДА, 8 СЕНТЯБРЯ. 19:11 LATVISKIПО-РУССКИ
Dialogi.lv



Meklējot kopīgo – tautību līdzāspastāvēšanas realitāte Latvijā

TV raidījuma ABI LABI sižetu un diskusiju sērija. Šie sižeti un diskusijas ir veidoti ar Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta ietvaros un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par sižetu un diskusiju saturu atbild producentu grupa ‘Divi putni’.

Vairāk informācijas:
www.eeagrants.lv

www.lsif.lv



Kā mēs sadzīvojam viens ar otru? Kā pieņemam citas kultūras un tautības? Vai dalāmies ‘mēs’ un ‘viņi’ vai tomēr esam vienota latviešu tauta? Šie jautājumi nodarbina televīzijas raidījuma „ABI LABI” komandu. Tādēļ ar Sabiedrības integrācijas fonda un EEA Grants atbalstu top projekts „Meklējot kopīgo – tautību līdzāspastāvēšanas realitāte Latvijā”. Projekta ietvaros tiek sagatavotas un LTV-1 raidījuma „ABI LABI” ietvaros pārraidītas 10 video epizodes, kas caur konkrētu cilvēku pieredzi un dzīvesstāstiem iepazīstina skatītājus ar mazākumtautību kultūras, sadzīves, reliģisko uzskatu izpausmēm tās dažādajos un interesantajos veidos.

Latvieši vairumā gadījumu pozitīvi vērtē mazākumtautību centienus saglabāt tradicionālās kultūras izpausmes, bet sabiedrības integrācijas jautājumā kļūdaini pieņēmuši, ka „integrēšanās” ir problēma, kas attiecas tikai uz mazākumtautībām pašām. Rezultātā tas noved pie šokējošas statistikas, ko uzrāda pētījumi: 4 no 5 latviešu skolēniem uzskata, ka „integrācija” nozīmē politiku, kuras rezultātā krievi un citas mazākumtautības pakāpeniski „kļūst par latviešiem”.

Latviešiem ir jātrenē ieradums uzlūkot citu etnisko grupu klātesamību sabiedrībā integrēti, nevis kā „priekšnesumu uz skatuves” speciāli organizētās kultūras dienās. Baltkrievi, līvi, lietuvieši, ebreji un čigāni ir arī darba kolēģi, klases biedri, pārdevēji veikalā, kafejnīcu īpašnieki, darba meklētāji un darba devēji, žurnālisti – visās šajās situācijās var nākties sastapties ar mazākumtautību kultūrām negaidītā rakursā. Tas prasa kompetentu saskarsmi, tolerantu un nediskriminējošu attieksmi pēc būtības no abām pusēm.

Sižetus un ar tiem saistītās diskusijas ar raidījuma vadītājas Dainas Jāņkalnes un dažādu Latvijā pazīstamu cilvēku piedalīšanos varat noskatīties arī šeit.
Integrācija daudzkārt tiek maldīgi pielīdzināta asimilācijai. Latvijā dzīvo tauta, kurai asimilācija šobrīd ir aktuālāka nekā jebkad – tie ir līvi. Latvieši uz līviem skatās ‘no augšas’ un ar lielas nācijas pārākuma izjūtu – tā uzskata līvu jaunieši Jānis Mednis un Dāvis Stalts.
11/02/2010
latviskiКомментариев: 4
Viens ir pieņemt dažādību sabiedrībā, bet kas cits ir ikdienā, piemēram, savā darba vietā, komunicēt ar dažādu tautību pārstāvjiem. Vai sastrādāties ar ‘savējiem’ ir vieglāk un vai darbs monoetniskā kolektīvā ir apzināta un mērķtiecīga izvēle? Žurnālistei Natālijai Ābols ir iespēja salīdzināt. Viņa atzīst – strādājot krievu un latviešu kolektīvos, viņa jūtas vienlīdz labi, bet, ja būtu jādzied latviešu dziesmas krievu klātbūtnē, tomēr justos neērti.
11/02/2010
latviskiКомментариев: 1
Kultūras identitāte dzīvo cilvēkos. Tās saglabāšanai nepietiek vien ar plauktā noliktām vēstures grāmatām un dainu krājumiem. Tradīcijas jāuztur dzīvas, nododot tās no paaudzes paaudzē. Šim nolūkam kalpo, piemēram, Dziesmu un deju svētki un īsteni pareizu Jāņu svinēšanas mācības. Un, tikpat daudz kā latviešiem, savas kultūras identitātes tālāknodošana nozīmīga arī jebkurai citai Latvijā dzīvojošajai tautībai. Krievu studenšu korporācija Sororitas Tatiana ir viena no organizācijām, kas Latvijā rūpējas par krievu kultūras kopšanu.
04/02/2010
latviskiКомментариев: 1
Viens no mītiem attiecībā uz integrāciju - tā attiecas tikai uz ‘ienācējām’ tautām, bet ne uz latviešiem. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka jebkurās attiecībās ir vismaz divas iesaistītās puses. Veiksmīgas līdzāspastāvēšanas pamatā ir savstarpēja spēja saprasties. To lieliski saprot latviešu Doņu ģimene, kas apzināti par savu bērnu auklīti izvēlējusies krievieti, turklāt bez labām latviešu valodas zināšanām. Tā rezultātā – abas mazās Doņu atvases jau no agras bērnības runā divās – latviešu un krievu - valodās.
04/02/2010
latviskiКомментариев: 0
Tolerance un iecietība – divas īpaši būtiskas komponentes ceļā uz multikulturālu sabiedrību. Vecticībnieki apmetās uz dzīvi Latvijā 17.gadsimta nogalē, bēgot no dzimtenē Krievijā pret viņiem vērstajām represijām. Neskatoties uz to, viņu uzskatos ir princips – vienam otru jāsaprot un pāridarījums vienmēr jāpiedod. Arī Vecticībnieki Ivanovi joprojām dzīvo balstoties uz šīm vairākus gadsimtus koptajām un lolotajām tradīcijām. Varbūt mums ir vērts no viņiem mācīties?
28/01/2010
latviskiКомментариев: 1
Veiksmīga iekļaušanās sabiedrībā un sadzīvošana ar citu kultūru un ticību pārstāvjiem, protams, ir atkarīga no katra indivīda personiskajām spējām un vēlēšanās. Tomēr tikpat nozīmīga ir valsts spēja radīt šim procesam auglīgu augsni. Viens no valsts instrumentiem šajā uzdevumā ir atbalsts mazākumtautību skolām. ABI LABI viesojas Rīgas Ukraiņu vidusskolā, lai noskaidrotu, cik kvalitatīva izglītība un kādas iespējas tiek piedāvātas mazākumtautību skolēniem.
21/01/2010
latviskiКомментариев: 0
Ir cilvēku dabā sev būtisko patiesi novērtēt tikai tad, kad tas ir apdraudēts. Tas attiecas arī uz kultūru un valodu. Daudz dzirdēti stāsti par to, ka trimdā dzīvojušie latvieši savu latvisko identitāti kopuši daudz rūpīgāk, nekā dzimtenē palikušie. Ukrainis Sergejs to izdzīvo šobrīd – tikai pēc ģimenes nodibināšanas ar latvieti Daci un pārvākšanās uz dzīvi sievas dzimtenē, viņš sācis patiesi apzināties savas ukraiņu asinis.
19/11/2009
latviskiКомментариев: 0
Integrācija nozīmē multinacionālas, tolerantas un inteliģentas sabiedrības veidošanos, tomēr nepazaudējot katra indivīda unikalitāti un kultūras vērtības. Tam, ka esam ceļā uz šādu sabiedrību, labs piemērs ir gruzīniete Elēna Žoržoliani, kura dzīvo Latvijā jau 15 gadu un šeit arī nodibinājusi ģimeni ar latvieti Andreju Krūskopu. Viņa atzīst – lai arī kopj ģimenē gruzīnu tradīcijas, negaida, ka viņas dzīve šeit būs tāda pati, kāda bija Gruzijā.
12/11/2009
latviskiКомментариев: 0
Lai atrastu uzskatu, dzīves veida un domāšanas nesaderības nemaz nav nepieciešamas dažādas tautības, paši latvieši bieži vien nedzīvo vienprātībā. Tāpēc arī starptautu attiecībām jāpieiet no otras puses – meklējot kopīgo, vienojošo elementu, uz kura balstīt veiksmīgas biznesa attiecības, veidot draudzības un pazīšanās saites un būvēt laimīgu ģimenes dzīvi. Natālija un Renārs no Bulgakovu ģimenes krievisko un latvisko savā dzīvē savijuši tiktāl, ka rodas jautājums – viņi ir krievi vai latvieši?
15/10/2009
latviskiКомментариев: 1
Pirmais solis pretim sapratnei ir domāšanas modeļa ‘citādais ir biedējošs’ nomaiņa uz ‘citādais ir interesants’. Tieši cilvēku, uzskatu, tautību, pārliecību un daudzās citās atšķirībās slēpjas pasaules kultūras bagātība. Atrodot saistošo citādajā, mēs spersim soli tuvāk harmonijai – ar šādu pārliecību dzīvo arī Segejs Ancupovs – klasiskās indiešu mūzikas skolotājs un žurnālists.
08/10/2009
latviskiКомментариев: 0
Актуально
Начиная с 7 апреля портал www.dialogi.lv каждую неделю публикует новые статьи по вопросам общественной интеграции



Sabiedrības integrācijas politika mainās līdzi laikam

Kādām jābūt sabiedrības integrācijas lietu politikas prioritātēm? Saeimā pārstāvēto politisko partiju viedokļi

Sabiedrības integrācijas ilgais ceļš jeb ieskats sabiedrības integrācijas politikas vēsturē



Latvija. Viegli atbraukt, grūti iedzīvoties

Vai Latvijai nepieciešami imigranti?



Vai ekonomiskā krīze draud arī ar HIV/AIDS epidēmiju?

HIV infekcijas ierobežošanas politika Latvijā - vērtējums un rekomendācijas



Romi - mani viesmīlīgie kaimiņi

«Евреи не чувствуют себя обособленной частью нашего общества»



Izvēlas par labu Krievijas pilsonībai

Kā veicināt naturalizāciju? Vai piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās

Политическая нация объединит граждан и неграждан



Seksuālo minoritāšu līdztiesība - turpinājums dzimumu līdztiesībai



Lisabonas līgums: iespējas un izaicinājumu Eiropai un Latvijai

Eiropas Savienības imigrācijas politika pēc Lisabonas līguma. Juridiska analīze



Skatot sabiedrību antropologa acīm

Meklējot kopīgo - tautību līdzāspastāvēšanas realitāte Latvijā
TV raidījuma ABI LABI sižetu un diskusiju sērija. Šie sižeti un diskusijas ir veidoti ar Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta ietvaros un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par sižetu un diskusiju saturu atbild producentu grupa ‘Divi putni’.